Much truth in your words.

Dievs nepavēl un nedod likumus, to dara cilvēki, kas tā arī nesaprata, ko teica Jēzus. Vai viņš bija vai nebija Dieva dēls - nav svarīgi, tas ir visnenozīmīgākais visā viņa eksistencē. Svarīgas ir idejas, kuras viņš centās iemācīt, un tas, cik maz cilvēku to saprata.

Es neizprotu humanizētu Dievu un nespēju viņu pieņemt, bet es zinu, ka ir daudzi, kam ir otrādi. Cilvēki dusmojas pamatā uz humanizēto Dievu, kurš taču visu vada un nosaka un maina. Mans Dievs ir tīra enerģija, mani Dievi ir šīs enerģijas jebkādas izpausmes, bet viņš neko nemaina un nenosaka. Cilvēks pats viņu ņem un dod - enerģiju, spēku un vājumu.

(Reply to this) (Thread)

Tas ir visai tuvu manai izpratnei par To (Dievs nav, manās acīs, nedz Viņš, nedz Viņa, arhetipus, tēlus un veidolus mēs radām paši, ap vienu un to pašu, bezformas, bezveida un bezpersonas Pirmcēloni, kurš jau mūsu prātos spēj izpausties tūkstošveidīgi, nojaucot atšķirības starp ticību vienam un bezgalīgi daudziem Dieviem), kā par gaismu un līdzsvaru, kas piepilda visu esamību, ietverot sevī gan gaišo, gan tumšo, nesolot nedz paradīzi, nedz elli, nenodalot tikumu no grēka, to atļaujot darīt mūsu pašu prātiem un sirdīm, neatstājot nekādus likumus, dogmas vai doktrīnas; kā seno ēģiptiešu himnā Ra, Amenti kalna valdniekam - viss, kas bija, ir, un būs - viss vienāds manī.

(Reply to this) (Parent)