|
October 27th, 2007
01:46 am - Arī es..
...13 gadu vecumā uzrakstīju stāstu, kurā bija meitene, kas bija pašnāvniece. Nē, nejau tāpēc, ka pasaule būtu ļauna, nejau tāpēc, ka viņu būtu pieveikušas visas grūtības - viņu nebija iespējams pieveikt - tāda vienkārši bija viņas daba. Skaista meitene, bet viņa nevēlējās palikt. Un tad viņa uzrāpās tur augšā. Es nezinu, kas tā bija par vietu. Kāds no debesskrāpjiem droši - ļoti augsts. Viņa stāvēja uz jumta, pie pašas malas un dziedāja. Un skatījās tālumā un uz augšu, nevis lejā. Ar domu, ka viņai būs gana daudz laika, lai redzētu, kas tur ir. Un tad viņs sadzirda balsi, kas runāja ar viņu. Bet viņa pat nepagriezās, Kristīne. Runātājs daudz ko teica, pat pajautāja, kāpēc lai tik skaista sieviete beigtu pastāvēt. Viņš lika viņai nožēlot, bet durvis bija jau aizdarītas un viņa spēra soli uz priekšu. Kristīne aiztaisīja savas brīnišķīgi zilās acis, lai neredzētu, kā tas ir, jo arī viņai bija bail, turklāt viņa sāka nožēlot, sajusdama, kā viņas kraukļmelnie mati vijas tai apkārt augumam. Bet spēcīgas rokas viņu sagrāba aiz vidukļa un uzcēla atpakaļ augšā. Prieka asaras? Viņa ieraudzīja savu glābēju, daiļo runātāju - stalts jauneklis pusgariem, sniegbaltiem matiem un tik zilām, ka tās šķita baltas esam, acīm un tērpies vien melnā - gluži kā mācītājs. Viņa brīnījās, kādēļ nevar redzēt Nāves eņģeļa spārnus, tachu vairs nepaspēja sadzirdēt atbildi, vien vārdus "piedod man un dzīvo", kad jauneklis tika teju ar varu norauts lejā. Kristīnei visapkārt parādījās vēl daudz tādu skaistu būtņu, tie visi Nāves eņģeļi. Viņi un viņas sēroja par zaudēto, katram no tiem bija balta svece rokās - brīdī, kad tādu pasniedza Kristīnei, arī viņas mati kļuva sniegbalti, joprojām pāri gurniem krītoši, bet acis - tik gaiši zilas, ka teju vai baltas. Un apģērbs mainījās, tam it kā uzlija melna krāsa. Nāves eņģelis, kas izglābj mirstoša dzīvību, pats mirst, un viņa vietu ieņem izglābtais.
Mazliet pārāk detalizēts pārstāsts. Tas, protams, bija uzrakstīts citādi. Īpaši jau vispār svešā mēlē. Cik banāli. Man vispār nepatīk.
-------------
"From the night that we've created I want to be awekened somehow [I want to be awakened right now]."
Current Mood: Hold me foverever please
Current Music: Black Sabbath
|
Comments:
Vai tad, ja skatītājam no malas kas liekas skaists, vai tas tiešām nozīmē, ka tāds tas arīdzan ir, vai vien to, ka skatītājs ir maldījies?
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/150316/7460) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) simri |
|---|
| Date: | October 27th, 2007 - 11:02 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Vismaz viens vienmēr būs maldījies, pēc otra ieskatiem. Un tad jau arī otrādi.
Ak, vai. Viens no tiem stāstiem, kurus izlasot ir savāda laimes sajūta.
Paldies Tev.
| | From: | simri |
|---|
| Date: | October 27th, 2007 - 11:20 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Vienmēr. Priecājos, ka noder kaut vienam. Lai arī tas bija tikai pārstāsts.
Redzi.. ja stāstā IR, tad to var just arī pārstāstā. Tā vienkārši.
Pārstāsts vai nē - tam nav pat īstas nozīmes, vismaz ne šoreiz. Un - viss, ko tu esi rakstījusi, un man ir bijis tas gods lasīt, ir Skaists.
| | From: | simri |
|---|
| Date: | October 27th, 2007 - 09:43 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
VIss gan noteikti ne, jo tā nemēdz būt. Bet pateicos.
Man gan vispār patīk.
Bet māsa..
"don't die, don't die.. please don't die."
neko vairāk es neprasu, Tu jau zini.
un es zinu, tas bija sen un nav taisnība, bet bija laikam kāds iemesls atcerēties. tā ka..
| | From: | simri |
|---|
| Date: | October 27th, 2007 - 11:12 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Paldies, mās' : ) Man tik ļoti...palīdz tas, ka Tev rūp. Paldies.
Man prieks. Vienmēr laipni. |
|
|
