August 23rd, 2007

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
02:08 am
Manas rokas skar klavieru taustiņus. Klusi. Garie pirksti izvilina no senā instrumenta Dieviem vien dāvājamas skaņas, kas apbur un pakļauj. Ātri un viegli, kustos uz priekšu, melns un balts. Un katra kustība sāp, it kā ar nazi. Bet nespēju pārtraukt dievišķo mūziku ar sāpju kliedzienu, kas laužas uz āru. Vienīgais, ko spēju - turpināt spēlēt. Spēlēt līdz nāve mūs šķirs. Rau, kāda dāma jau ģībst, kā notiek vienmēr. Un mani garie, nedzīvie pirksti turpina glāstīt klavieru melnblatos taustiņus un izjust tos kā vēl dzīva cilvēka miesu. Tas viss aizplūst tālāk naktī, gar satriektajiem klausītājiem, gar pēkšņi apklusušo dziedātāju. Mana mūzika nāk ne no šīs saules, es pat šaubos, ka pati to radu, ka to var dēvēt par manu - neviens neko tādu vēl nekad nav dzirdējis, jā. Un esmu spēles varā - spēlēt, lai tur vai kas, lai kaut stājas mana vārgā elpa, es turpināšu spēlēt, jusdama kā viegli slīdu prom. Jā, mans ķermenis turpina mirt. Atvērtie aizkari plīvo turpat blakus, ar tiem spēlējas negaisa radītais vējš. Man aiz muguras nodārd pērkons un nometas zibens šautra. Manas mirušās rokas stājas, mana dzīvība stājas, laiks un pasaule stājas - paliek vienīgi dulls klusums tur, kur bija nepārspējami burvīgās skaņas. Tas griežas ausīs kā nagu švīkoņa pret stiklu, tas ir nepatīkams un vēss. Bet skaļi aizcērtas klavieru vāks, mans ķermenis bez dzīvības sabrūk uz zemes. Šīs klavieres vairs nekad nedziedās.
Current Mood: [mood icon] Dark Creativity

(7 saka | komentēt)

Comments:

[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:August 23rd, 2007 - 04:00 am
(Link)
Skaisti. Bauda - lasīt ko tādu un "pieslēgties" noskaņai.
[User Picture]
From:[info]simri
Date:August 23rd, 2007 - 11:06 am
(Link)
Parasti rakstu tīri sev - uz mirkļa izjūtām. Bet prieks, ka kādam arī ir paticis. : )
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:August 23rd, 2007 - 12:17 pm
(Link)
Priecājos, ka tev ir prieks par to. Taču neturpināsim - šī "prieks par otra prieku" ķēde patiesībā ir nebeidzama, un bezgalības priekšā vienmēr ir tāda, kā pamestības sajūta.
[User Picture]
From:[info]simri
Date:August 23rd, 2007 - 12:37 pm
(Link)
Es īsti nezinu, bet man šķiet, ka es izvēlētos bezgalību, nevis kaut ko, kas apraujas interesantākajā brīdī.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:August 23rd, 2007 - 12:55 pm
(Link)
Es izvēlētos tieši to pašu. Varbūt pašā cilvēka iedabas kodolā ir vēlme mūžīgi tiekties pēc kā vairāk, nekā viņam ir dots.
[User Picture]
From:[info]simri
Date:August 24th, 2007 - 12:06 am
(Link)
Tā gan tas ir. Vismaz man vienmēr, bet paredzu, ka pavisam neesmu vienīgā.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:August 24th, 2007 - 02:53 am
(Link)
Es esmu pārliecināts, ka tiešām tā.
Mental Asphyxia -

> Recent Entries
> Archive
> Friends
> User Info


> Go to Top
Sviesta Ciba