Pegijas · Lī · interjers

Alkohola spilvens?

jā, es tieši tā uz to skatos – kā uz spilvenu. Un mans protestanta jautājums ir – kāda patmīlīga huja pēc gan es esmu iedomājies, ka drīkstu tādu atļauties.

Almanahā "Dadža kalendārs" iepretī katra mēneša kalendāram mēdza būt rubrika "Pirms 100 gadiem". Reiz tur bija avīžu ziņa par dzērāju, kas no dzelzs tilta bija nokritis uz Daugavas ledus un sveiks un vesels devies tālāk. Šāds spilvena piemērs gan ir pretrunā ar reiz paša tulkotajā RL rakstā par nosalšanu minēto - kalsnie, tvirtie un neaizsargātie nosalstot pirmie.

tuman tikko iedevi uzdevumu jaunajam gadam – pierādīt pretējo. (par tiem kalsnajiem)

Nu gan sasmīdināji. Pirmajā mirklī nevarēju saprast, kāpēc atsaucies uz to dumjo Tumanu.

Vēl gan bija stāsts par kādreizējo Valsts bibliotēkas direktoru, kurš bija sadomājis Daugavā slīcināties. Gan jau pirms tam arī iemetis. Lecis tik iekšā, bet nekas nav sanācis, jo kažoks bijis tik biezs un gaisa pilns, ka noturējis virs ūdens.