Pegijas · Lī · interjers

Es domāju citādi - tā ir kā spēja sajust savas un cita cilvēka komunikatīvās robežas; līdzīgi kā ar redzi, ožu un termoreceptoriem mēs uztveram savas un citu ķermeņu robežas. Tā ir viena no empātijas funkcijām - sajust, kur sākas un beidzas tā "emocionālā teritorija", kurā konkrētais Cits gatavs ar mums dalīties, vai uz brīdi mūs ielaist. Attiecīgi - arī šī spēja tāpat kā gandrīz visas citas ir attīstāma, bet līdzīgi muzikalitātei vai prasmei rēķināt dažiem tas prasa vairāk motivācijas un piepūles, citiem - mazāk.

jā, es savukaŗt neticu, ka var "iemācīties sajust". Var iemācīties atcerēties, ka kaut kur šeit varbūt sākas/beidzas kāda robeža (bet tieši kur - bez sajusānas nevar iemācīties). Varbūt tā nav, bet visa mana dzīves pieredze rāda, ka cilvēki, kas pat vēlētos iemācīties "sajust", to nespēj. tas ir kā autiskā spektra cilvēkiem mācīties sajust, piemeŗam, līdzjūtību, ka draugam ir nomirusi vecmāmiņa. viņi var atcerēties, ka ir jāizsaka "man ļoti žēl", bet nevar to "sajust".

Var jau būt, ka Tev taisnība, un ka ir cilvēki, kuri to principā nespēj.