Man patika abas, taču nekadi neiedrošinātos salīdzināt tik atšķirīgus žanrus un režisora pieeju. Laila strādā ar prātu, loģiku, izštuko visu līdz pēdējam kadram, viņai pat montāža vairs nav problēma - vieglākais un īsākais posms, jo būtībā viss jau samontēts uz laukuma un skičblokā. Tas var kaitināt, bet to var arī apbrīnot. Es nezinu, kā tehniski strādā Dāvis, bet, šķiet, ar atkailinātiem nervu galiem, lai gan ne gluži bez auksta aprēķina klātbūtnes - tās lietas reizēm radošajā procesā atrodas pārsteidzoši tuvu.
Nē, es tā nenoliktu Ausmu. Varbūt tev tiešam bija sliktā diena, bet varbūt mums gluži vienkārši nesaskan, reizēm.