Pegijas · Lī · interjers

Pelnu sanatoriju redzējusi neeesmu, bet grasos. Ausma gan ļoti patika - viena no retajām LV filmām, kuru nevis aiz pieklājības izturēju līdz beigām, bet gan ar interesi noskatījos un tad vēlreiz (un labprāt vēlreiz, bet nav laika). Kā tādā mazo lietu dievā, sākās ar skaidru, pat līdz komiskumam reālu premisu un tālāk attīstījās aizvien bezapzinātākā, primordiālākā haosā, kas jēgpilns ir tikai pašiem tajā iesaistītajiem, nevis "skatītājiem no malas", kuri gribētu, bet kuriem nav autoritātes pieprasīt skaidrību, realitāti un (komisku) saprotamību. Otrs patikšanas iemesls bija forma, man vispār patīk, kad brutāli ņem un strādā ar noteiktu, visai establišētu metodi; patīk tāpēc, ka, lai kā mēģinātu, tomēr šodien pielietotas metodes rezultāti ir ļoti atšķirīgi no tā laika, kad šī metode tika establišēta (salīdzinājumam, šodienas 'modernisti' glezniecībā, lai arī atsit pikaso, matisu etc., man ļoti patīk tieši tāpēc, ka ir ar to delikāto niansi, kurā, lai arī "atsit", tomēr var redzēt, ka nav ne pikaso, ne matiss). Tb. Eizenšteins, Tarkovisks vispār kā alfabets no A līdz Z; man šķita interesanti, ka lokāls materiāls, kam ierasti ir citi vēstīšanas mehānismi, ir apstrādāts tam neraksturīgā manierē, tāds, kā formālisma vingrinājums. Pieļauju, nekas no manis teiktā var nebūt saistošs, tikai vēstures dēļ atzīmējos, ka nepiekrītu tavam skatījumam.