Pegijas · Lī · interjers

nē, drīzāk tā.
es pa dzīvi jūtos tā, it kā es peldētu tādā lielā, zilā lagūnā, kur ūdens ir patīkami atspirdzinošs un dzidrs līdz pašai apakšai, bet man visu laiku pretī peld kaut kādi atkritumi un sūdi, un es tos vācu un metu ārā no ūdens. dažreiz lielāki atkritumi, bet pamatā pavisam sīki. katru dienu tie parādās, un katru dienu es tos metu ārā, lai būtu tā superīgā zilā lagūna.
tā ka tur ir viss kopā, ko tu minēji, - gan spīts, gan pienākums, gan dročīšana par savu lieliskumu (jo es taču cenšos, es cenšos!), gan cerība, neremdināma, ka ir iespējams visu iztīrīt.