pār tēlotāja mākslas darba radīšanu nezinu, bet varu pateikt par dzejošanu, kas varētu būt līdzīgi. nekāda "patiesības" noskaidrošanas uzstādījuma nav. ir vienkārši kaut kāda viena laba domiņa vai fīčiņa un, ja to izdodas ļoti tīri un dzidri izteikt (un godīgā nolūkā), tad tajā kā ūdens pilienā, iespējams, atspoguļojas kaut kas lielāks. bet arī šis "lielāks" diez vai ir The Whole Truth. varbūt Annai Rancānei vai citiem reliģiskajiem himnistiem tas ir citādāk, bet pa lielam, es domāju, ir tieši šādi. radošās nozares vispār, man liekas, drīzāk nodarbojas ar maziņo, nevis mērķē uz lielo, uz abstrakciju un transcendenci (atšķirībā no filosofijas vai tml.). varbūt tāpēc mums viņas tik ļoti patīk un mēs viņas gribam savās ikdienās.