Pegijas · Lī · interjers

Neālu no manis vienu brīdi (jo es migrēju un klausījos koncertu no dažādām točkām) sēdēja vāciešu grupiņa, kas pamodās tikai pie Kārļa Lāča gabala, tālākā koncerta daļa jau "aizgāja"- sekoja līgošanās līdz, plaukšķināšana, kods bija uzķerts:) Savukārt koristi no Krievijas aktivizējās pie paula gabala - oi, Pauls, oi, smotri, sam Pauls!
Bet vispār par daļu publikas diemžēl jāpiekrīt O.Skudram - lumpenus
neglābs pat Dziesmusvētki - divas blondas dāmītes piektajā rindā (laikam no sponosru biļešu gala), pie pašas skatuves, šķiet, ne mirkli neveltīja kopkorim,bet visu kocertu nočaloja viena ar otru, it kā šī būtu viņu vienīgā iespēja no sirds izrunāties abu aptuveni 45 gadu ilgajā vēsturē, vēl daži uzkoda,parunāja pa mobilo...viens japīgs jaunēklis ar draudzeni-modeli uzfilmēja "Gaismas pili" savā aifoī, piecēlās un aizgāja.
Nē, nu bija jau arī skaistais - ģimenes ar bērniem, cilvēki ratiņkrēslos, tādi, kas čukst līdzi visu dziesmu vārdus. Vairāk uz beigu galu, lētajās vietās.

Tā nav tautas kustība, tā ir pašdarbnieku koru kustība, kurā piedalās daži desmiti tūkstošu, plus fani, turklāt katrs pats ar saviem privātajiem motīviem. Diriģentiem un profiem tas ir darbs un bizness.