paldies tev.
šodien nezin kāpēc esmu ar vienu kāju iestigusi cibā un, pirms bija parādījies šis tavs ieraksts, jutos nolāpīti vientuļa, ar savu pastāvīgo iekšējo atsaukšanos uz "mūsu ģimenē tā nedarīja", ilgām pēc neapstrīdamas [sekulāras] morāles un brīnīšanos par to, cik viegli sprūk laukā visādi vārdi, kolīdz kaut kur parauj aiz aukliņas.