Es tagad sēžu tajā nojumē, un mums iet pāri, bet izskatās, ka tikai pati maliņa. Nāca virsū strauji (uzreiz arī izsita jaunos modernos korķus ielas galā, un atsūtīja automatisko īsziņu, ka atslēgs atpakaļ septiņos), bet tad kaut kā pagriezās prom. Līst, bet ne stipri un arī ducina slinki. Vissausākajās vietās nevis ūdens pārvērš, bet ūdeni pārvērš, tas apveļas putekļos un aiziet postā, neko nenodarījis. Uzsita stiprāk. Neko. Pīpēju. Man kaķis un suns pie kājām viens otram līkumā. Viņi jūtot, turklāt sunim parasti bail no pērkona, bet tagad neko. Tā ka varu būt mierīgs arī es, kamēr viņi mierīgi. Ja vien tiešām jūt, jo bija, piemēram, tāds gadījums - venēcijas san marko kampanile sabrūkot nosita kaķi, kurš nejuta. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |