Pegijas · Lī · interjers

šonakt sapņoju, ka pamostos no sapņa, lai ierakstītu cibā, ka tikko sapņoju, kā Sandra Mētra man stāsta savu sapni par to, kā piedalījusies Tima Bērtona personāžu konkursā kaut kur tur, Anglijā. Nē, tur tie sapņu līmeņi bija komplicētāki, jo rakstīt, tas ir, pastāstīt es savā sapnī gribēju tāpēc, ka tikko biju nosapņojis, kā tur izskatījās, tajā Tima Bērtona personāžu konkursā, jau pēc tam, kad Sandra par šo savu sapni bija stāstījusi. Saprotat? Vāks! No otra gala šķetinot, jasanāk tā - Sandra Mētra nosapņo, ka piedalījusies Tima Bērtona personāžu konkursā. Es savukārt nosapņoju, kā viņa man to pastāsta, tad papildus piesapņoju klāt, kā tas viņas sapnis varētu būt izskatījies, un tad pamostos nākamajā sapņa līmenī, lai to ierakstītu cibā un viņai uz karstām pēdām pastāstītu. Tad pamodos "pa īstam", aiztaustījos līdz telefonam, bet tā kā nevarēju atcerēties, kādi bija Sandras Mētras vecie lietotājvārdi, neko neierakstīju.
Tas nav viss. Kad es sapņoju, kādam būtu jāizskatās Tima Bērtona perosnāžu konkursam, ko savā sapnī redzēja Sandra Mētra, starp konkursantiem redzēju arī Aleksanderu Skarsgārdu. Nē, nu, patīkami, protams, tāpēc tajā sapņa līmenī, kurā pamodos, lai par konkursu kopumā pastāstītu Sandrai Mētrai, vēl atsevišķi par Skarsgārdu gribēju pastāstīt madāmai, bet arī neizdarīju. Laikam tāpēc, ka pamodos "pa īstam".