Pegijas · Lī · interjers

mhm, šitie insepšena sapņi forši. man neseni bija kaut kas vēl neredzēts, kas mani riktīgi izfrīkoja, ņemot vērā, cik reālistiski es mēdzu sapņot.

sapnī es ar draugiem gāju pārgājienā, nolēmām kāpt kaut kādā kalnā, kur tipa man viena draudzene dzīvo; te piepeši pārslēdzos uz citu sapni, kurā maldos pa labirintveidīgām telpām un dārziem, un tad - redzu tādu baltu gaismu un mostos ar vārdiem "kur es esmu? kur es esmu?" izrādās, guļu slimnīcā, saslēgta pie sistēmām, jo tajā pārgājienā esmu dehidrējusis un paģībusi. kad saku, ka pārgājienā kā pēdējo atceros tikai brīdi, kad izlēmām kalnā kāpt, pašu kāpšanu (kuras laikā es esmu atslēgusies) neatceros, bet tā vietā esmu sapnī maldījusies pa labirintiem, man atbiild, ka amnēzija šādos gadījumos ir ierasta lieta. guļu slimnīcā un jūtos priecīga, ka kaut ko šādu es piedzīvojusi, jo nesen lasīju ļoti interesantu rakstu par to, kā tiek atsildīti pārsaluši cilvēki un brīnījos, kā viņi jūtas. (tas, protams, IRLā bija. )

nu un tāda priecīga es pamodos. pa īstam. kaut gan kādu brīdi par to vēl domāju, vai šoreiz tiešām esmu pamodusies.