Pegijas · Lī · interjers

un tagad es iešu skūties (jo no rīta atkal nebūs laika, tas pirmkārt, bet otrkārt to vairs nevar vilkt garumā, citādi izskatīsies, ka es uz kaut ko ceru. neceru vis - vienkārši, lai to izdarītu, pārāk ilgi jāskatās spogulī, jeb tagad ir tā, kā ar zobusāpēm, kad tās kļūst stiprākas par bailēm no urbja).
Un tad paņemšu grāmatu. gana filmu. filmas jaskatās kopā, bet grāmatu kopā nevar. Pieņemsim, ka šo zināšanu es biju pazaudējis. (visa pagalma kazaki razboiņiki taču blakus nestāvēja vienatnei ar kapteiņa blada odiseju, vai ne)