Pegijas · Lī · interjers

jutos kā pornoesesietis (estētfašists) savās izejamajās kurpēs (nojātās gan galīgi) skanīgi samīdams gliemežus (30) uz slapja asfalta spīduma. man smaga gaita, neraugoties uz kalsnumu - nakts akustikā skan jo piedauzīgāk.
samākslotība mani tagad nodarbina, biedri. es nezinu, nevaru pateikt, par ko šovakar raudāju koncertā. mūziku nepazīstu, godīgi, ar Vasku man attiecības tikai
tādas, ka visi viņa bērni plusmīnus vienā laikā cieta tās pašas videnes gaiteņos, kur es. a Šimkus, nu jā, Šimkus - var jau teikt, ka kurš gan cits, un neviens nepateiks, ka man nav ko teikt. bet gadījās te, daži jau pamanīja, ar ortodoksālo geju kopienu nesen iepazīties, un sajusties augstākā mērā pieķertam, kad viņi visi tādi sasukās un apspīlētiem gurniem tev pārmet samākslotību, es jau teicu. nū, intelektualizācija, mēs zinām, ir diagonoze, tā vietā lai par seksu vien runātu (kas uz mēles, tas uz palodzes), apkraujamies te visādām bagāžām kā RL 98.gada intervijā ar Koelju. bet es gribēju saprast, ko es tai vaskā piņņāju, kas tā par izrādīšanos, ko nevienam negribas rādīt, lai tagad te pukstētu.