kas man nepatīk latviešu dzejā (es saku latviešu, jo citas valodas vēl mazāk zinu, kuru nu vēl dzejas citās valodās), jā, tātad nepatīk vienmēr klātesošais ciešanu moments, kas šķiet pārāks par izteiksmes interesi. turklāt ne jau tāds ciešanu moments, nē, motīvs, kas ir universāls un dzen visas mākslas, bet tāds, kas, lūk, vēl arī piesavinās izteiksmes interesi, un saka man bļa-tu-tāpat-neko-nesaproti.
zin, kas man to atklāja? šovakar viens ņujorkas ebrejs, kuru interesē latviešu valoda. drausmīgs jūtu privātīpašnieciskums, viņš saka, ir veidā, kā mēs runājot.
zin, kas man to atklāja? šovakar viens ņujorkas ebrejs, kuru interesē latviešu valoda. drausmīgs jūtu privātīpašnieciskums, viņš saka, ir veidā, kā mēs runājot.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}