divas garas dienas pie balta worda apzinātā izolācijā mākslīgā istabas pustumsā bija ilgākais, ko varēju izturēt, neizšāvis krājošos maigumu, kad aiz loga viss plīst un vairojas.
par adresātu šonakt kļuva nejaušs garāmgājējs grūtdienis - pusmūžā un pillā viņš vilkās mājup kājām ne jau tāpēc, ka nevarētu taksi atļauties. viņš vilcinājās konfrontēties ar to, kas sagaida mājās, un es neko no tā (sieva, bērni, hipotēka, bizness, utml) nepazīdams, mēmi solidarizējos, pusi no saviem 15km līdzās stumdams divriteni, smēķēdams un vienkārši klausīdamies.
tāds mans sabiedriskais pienākums.
par adresātu šonakt kļuva nejaušs garāmgājējs grūtdienis - pusmūžā un pillā viņš vilkās mājup kājām ne jau tāpēc, ka nevarētu taksi atļauties. viņš vilcinājās konfrontēties ar to, kas sagaida mājās, un es neko no tā (sieva, bērni, hipotēka, bizness, utml) nepazīdams, mēmi solidarizējos, pusi no saviem 15km līdzās stumdams divriteni, smēķēdams un vienkārši klausīdamies.
tāds mans sabiedriskais pienākums.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}