Pegijas · Lī · interjers

ir dažas tādas attiecības. Nezinu, kā viņus sauc, man nav viņu telefona numuru un ē-adrešu, neesam meklējuši viens otru draugos un tamlīdzīgi. Turklāt tas turpinās jau vairākus gadus, tāpēc tagad šķiet kaut kā neērti šādas detaļas prasīt. Un tā nu tas turpinās. Viens ir džeks no blakus kantora, ar kuru mums sakrīt smēķēšanas ritmi. viņš sauc mani vārdā un mēs asprātīgi patriecam par rajona aktualitātēm, reizēm pat divu cigarešu garumā.
Vai arī tā sieviete no tēvamāju kaimiņiem - vienmēr braucām mājās vienā un tajā pašā laikā un tad 10-15 min gājām blakus uz savu ielu, līdz vienreiz sākām sarunāties. Un arī tagad, kad mēdzu tur atgiezties biežāk pēc ilgāka laika, ejam un pārmijam dienas aktualitātes kā seni draugi, nekad gan neskarot neko privātu.
Vēl ir meitene "no grobiņas". Sākām runāt, ejot pāri vanšu tiltam pēc iestājeksāmena arhitektos. Viņa neiestājās, bet tagad ar regularitāti reizi gadā saskrienamies uz ielas un sirsnīgi pārmijam dažus pat diezgan nesamākslotus teikumus, taču kauns neatcerēties, kā viņu sauc (ja viņa to vispār toreiz pateica).
un varbūt vēl tā smukā TB viesmīle, kas jau iepazinusi manus dzeršanas ieradumus un ir tik profesionāla, ka prot uzdot patīkami ieinteresētus jautājumus par manām gaitām, tādā veidā iedzenot mani vēl dziļākā nespējā iepazīties ar viņu "no jauna".
Un tamlīdzīgi.