Mīļotie kinorežisori un dzejnieki, variet droši piesavināties šo skatu - necaurskatāmā priekšejā pustūkstoša saceltajā putekļu mākonī simamura asiņains mētājas ar divriteni uz muguras, bet tūlīt aiz viņa aizmugurējais pustūkstotis - tiešām nesaprotu kādā veidā orientēdamies telpā - ar to pašu ātrumu izbrauc viņam cauri nepieskardamies. Jebkādas ironijas pamests es slējos kājās un nesos viņiem pakaļ ar to pašu sajūtu, ko apraksta dakteris peļevins savā stāstiņā par vilkačiem - nekāda prāta, katrs celms, slīkšņa un bedre pat pirms apzināta pati piesakās kaut kur ķermenī kopā ar vienmēr zinātu padomu, kā to vispareizāk pārvarēt.
Bija gan daži atmetieni riebīgajā realitātē, ko veidoja ceļā sastaptie maratonisti un nicināmais sacensību gars, ko tie manifestēja līdz ar visām no tā izrietošajām cilvēka cienīgajām sekām.
Bija gan daži atmetieni riebīgajā realitātē, ko veidoja ceļā sastaptie maratonisti un nicināmais sacensību gars, ko tie manifestēja līdz ar visām no tā izrietošajām cilvēka cienīgajām sekām.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}