silvija -

skaidrs, ka te ir vairāk rakstnieku nekā nerakstnieku, un lasnieki laikam ir visi rakstnieki plus pārējie, atlikušie.

vai jums jau IR izdevies uzrakstīt TIEŠI tādu grāmatu, kādu pašiem gribētos lasīt. un pēc tam vēl palasīt?

un kas tas ir ar labām grāmatām: kad ir dots un nav jāpierāda, ka pasaulē grāmatu ir par daudz, nu trūkums tas nav jebkurā gadījumā, un tu
savos 24 vai 64 gados
jau esi ierāvis sevī palielu jūru teksta, kad ir tā, un VIENALGA atrodas tādas grāmatas, cita starpā, kuras paņemot gribas, lai tieši šī nekad nebeigtos? vai tas ir tāds ķīmijas brīdis, stāvoklis, tu esi viņas Īstais un Izredzētais tai brīdī, viņas vienīgais, ja tā gadās? tur ir kaut kāds romāns ar romānu. medusmēnesis, pēc tam regulāra dzimumdzīve.
kamēr neizlien vells, mefistofelis jaunos cietajos vākos vai vai ne tik ciets, ekonomisks, toties saturīgs, ar bagātu iekšējo pasauli, vai arī ok vecs, bibliotēkā neizgulējies, dzēris lasītāju acu zīlītes līdz bezsamaņai.

ja gribi pamēģināt nozagt. pamēģin. i.