silvija - pārsmieties, kā jāatstrādā partijas uzticība nabagam

„Veids, kādā šī grāmata uzrakstīta, manā izpratnē 1 pret 1 [klišeja] sakrīt ar veidu, kā būtu [pareizi, forši, gaumīgi, Tukišu apmierinoši?] jāuzlūko māksla un jārada literatūra (vai otrādi) [kā būtu otrādi?],” raksta grāmatas izdevējs Reinis Tukišs.

[apgalvojuma nepamatotība ne ar ko uz pasaules, arogance, šokē tikai mani?]
“Proti, drosmīgi, ar nerimstošu kaislību [wow, partejiska epitetu kaisme arī!] saskatīt un parādīt citiem ne-acīmredzamo; ļaujoties plašam atvēzienam, bet ar skrupulozu precizitāti pārbaudot ikvienu faktu, turklāt ne mirkli nekaunoties par savu subjektivitāti.

Tiem cienījamiem lasītājiem, kuri šaubās – veltīt vai neveltīt laiku šīs grāmatas lasīšanai, gribu bilst, ka, manuprāt, tā ir ne tikai izglītojošiem kultūras faktiem pārbagāta grāmata, kas skaidro „laikmetīgo mākslu”, bet arī patiesi laba literatūra, kuras vienīgais sakars ar „laikmetīgumu” ir tas, ka tā uzrakstīta un izdota tagad.”


Jautājums: Kā lai ņem nopietni grāmatu par laikmetīgo māxlu, ja tās "vienīgais sakars ar „laikmetīgumu” ir tas, ka tā uzrakstīta un izdota tagad.”"?
šis prātvēders pats IR pasekojis līdzi tam, ko izgudrēm paudis?