maršruts Jūrkalne- Ventspils, divas dienas+ dažas stundas, vairāk nekā  50km, 9 kursa biedri, 3 teltis, Makgaivera cienīgi triki, smiltis, lietus, pretvējš, grēku plūdi,sausā spirta tabletes, vilnas zeķes, tušonkas, 5o grādīgs attīrīts spirts, ūdens no strauta, kā tu jūties? , šokolādes, saulriets, akmeņi zem kājām, 60 litrīgā soma,  jā, tās ideālās sievietes krāc, nevienas banālas frāzes, uzmilzusi potīte, izcilas humorizjūtas, ugunskuri, dziesmas, gurķīši. pilnīgi neticami šķita tas, ka šorīt spēju izkāpt no gultas.

izturējām.

no šodienas kā parasti ir neparasti tikšanās pie tējas krūzes un limonādes Baikāla raibajās "Gaujas" telpās ar savu visu laiku mīļāko garmataino kursa biedru smaidu vēl vakarā izraisa viņa teiktais - kas tev tie par auskariem? galīgi tev neraksturīgi!

pēc tam, kad skarbie "viesnīcas" (iestādes vārdu neminēšu) apsargi teica- nē, jūs  nedrīkstat (pilnīgs wtf? idiotisms) pat sēdēt laukā pie strūklakas, kur nu vēl uzspēlēt 2 vijoles un dejot, mēs izdomājām iet uz vilciena perona, kas ir uzreiz ārpus "viesnīcas" teritorijas un sarīkot mazu ballīti tur. tā nu no pusnakts līdz 4 rītā- daži izturīgākie amerikāņi, ukraiņi, zviedri un es mācījāmies viens otra dejas, spēlējām vijoles, akordeonus, ģitāru, bandžo u.t.t. dzērām alu no marinēto gurķīšu burkām.  ukraiņi dziedāja tik skaisti, ka sirdi pilnīgi plēsa laukā. 

-

 tur, uz tā perona vakarnakt bija tik daudz cilvēkmīlestības, cik pa visiem Daniēlas Stīlas romāniem kopā (un jā, tai kundzītei tādu ir daudz).

par sesiju runāt negribu, tāpēc vienkārši iekopēju to, ko man atsūtīja pasakas un anekdotes, proti- "Человек не скотина,мечту мечтать должен".

daba tukšumu nemīl. ja tu cilvēks 3reizes dienā paspēj sajust to sajūtu estūlītmiršu , tad nevajag domāt, ka likteņkungs nedos kādu prieka mirkli pretī. dod gan. jūnija mēnesī pasakas un anekdotes nebeidz vien man laba atdarīt.

rīt eksāmens, galvā putra, bet es smaidu. jo ir labi draugi, kam vienalga- zini tu par nacistu izdarībām Audriņu sādžā vai nezini.