| otrs palags par festivālu |
13. Jul 2009|11:44 |
|
no savējiem aizlavījos bez atvadīšanās. aizgāju tikai pie meitenēm un viņas zviedriski uzrakstīja vēstuli deju kolektīvam manā vārdā- vissirsnīgāko vēstuli, ko es jebkad esmu kādam rakstījusi. kopā kādas divas stundas noraudājām (jā, jā, ļoti emo, zinu). visvairāk man žēl, ka Lenardam, kurš bija 64 gadus vecs onka, akordiona spēlētājs ar izcilu humora izjūtu, ar kuru es katru vakaru dzēru kopā alu sameloju, ka būšu pie autobusa, lai atvadītos.bet es negribēju tur iet tāda nopuņķojusies ar sarkanām acīm. un žēl , ka neatvadījos no vijolnieka Pekes, kas man šodien gribēja uzdāvināt lielo viskija pudeli autobusā (jā, žēl, ka netiku pie viskija) |
|