loneliness be over
skan: Muse - Map of the Problematique
kad gadās padzīvot kādas dienas ārpus vadiem un tīkliem, atgriezties kļūst arvien grūtāk. kaut arī palikt ārpus zonas tehniski būtu daudz sarežģītāk un atgriešanās ir neizbēgama, nelabums pēc ilgākas prombūtnes ikreiz māc arvien vairāk. bet nekas, pāries, pieradums tāpat nebūs ilgi jāgaida.
toties offline režīmā laiks iegūst citu plūdumu, un kopējā bilance ir neizsmeļama - 5 dienas un 2150 noripotu kilometru, divas dubļu jūrai ziedotas botas, miegainas acis no rītiem un mirdzošas vakaros, saules glāstīta āda un lietū izmirkušas drēbes. pilns, apaļš mēness debesīs un zem tā gaiša strīpa pamalē, dubļi zem kājām un mūzika, mūzika pāri visam, tik skaisti, ka bauda sajūk ar sāpēm un asaras nav apturamas vēl ilgi, ilgi.
tonakt es kaut ko sapratu - par skaistumu, kas sāp, un apslēptām stīgām, kas tiek aizskartas, par mūzikas spēku un dzīves neparedzamo paredzamību. kaut ko svarīgu, kas kaut kur ir.
aizripoju līdz polijai uz muse un bjorku, nu jau esmu atkal pilsētā R. te arī kādu laiku vēl uzkavēšos.
es arī uzkāros uz "kartes" (kaut gan ne tikai uz tās, tas arī jāatzīst). un vispār muse mani aizķēra daudz vairāk, kā varēju iedomāties, pēc koncerta pat bija bail atkal klausīties.
un šis ieraksts ir veltījums tev - gribēju to visu uzrakstīt pastkartē, bet tobrīd nesanāca. tad nu neliels bijušo sajūtu rekonstrukcijas mēģinājums te.