Bet kā tās ir jāpielieto?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To var zināt, kad ieiet sirdī. Tas ir jādara burtiski. Apziņas centrs ir sirdī nevis galvā. Galva - tas ir attēls un skaņa un duālisms, bet sirds ir sākotnējais "es esmu" pirms laika un telpas. Kad tu esi sirdī (un pazīmes tam ir visa vienotības un dievišķuma redzēšana), katrs cilvēks, ko tu satiec, katra lieta, kas ar tevi notiek, katra dziesma, ko tu dzirdi, katrs putns, ko redzi, ir intīms mesidžs no Radītāja. Un tu dzīvo maģiskā realitātē, kas ir katru dienu kā dzimšanas diena un Ziemassvētki kopā.

(Reply to this) (Parent)

Kad mēs tikko piedzimām, mēs bijām sirdī un tad pamazām mūs pārņēma galva. Bērnībā taču mēs dzīvojam maģiskā pasaulē, tāpēc prieku sagādā pat vienkāršas, muļķīgas lietas. Atgriešanās pie iekšējā bērna ir solis uz Augstāko Es. Havajiešu šamaņi tic (zin), ka tu nevari aiziet pie Augstākā Es pa tiešo (kā to mēģina reliģijas u.c.). Pie Augstākā Es tu ej caur Zemāko Es, kas ir kā 4 gadīgs bērns, kuram ir saikne ar Māti Zemi.

(Reply to this) (Parent)

Ikvienam būtu jāatceras par saikni ar Zemi, piemēram, kultivējot hobiju, kas ir kaut kā saistīts ar Zemi. Tā var būt putnu pētniecība vai minerāļu kolekcionēšana vai pārgājieni u.c. Bet meditācijai jābūt meditācijai uz sirdi (sīkāko vietu sirdī - centru). Tu nolaidies kā ar liftu no galvas uz sirdi, atrodi sīkāko vietu tajā, pateicies Zemei un Saulei. Tu to vari darīt arī, aizejot uz harē krišna templi vai baznīcu un piedaloties dievkalpojumā, pirms tam apvelkot sev apli un pasakot, ka tevi nepaņems viņu egregors, bet viņu spēks un motivācija tev dod spēku tavai personīgajai, organiskā ceļa meditācijai.

(Reply to this) (Parent)