Comments: |
Es tev pateikšu noslēpumu - ja tu esi samērā jauna, kaut cik necik glīta sieviete vai vīrietis, tad liela daļa civilizācijas, arī tie cilvēki, kas iet tev garām pa ielu, nepateikšu konkrētu ciparu, gribētu tevi izdrāzt. Tas neko nenozīmē, ja vien tu (vai kāds cits) nevēlas drāzt pretim. Un vēl vairāk neko nenozīmē - ja to nedara.
Daudzi mani grib izdrāzt, bet es par to nemēdzu ilgi un ar patmīlību domāt un pēc tam vēl paziņot, ka mums ir special kosmiska saikne (kādas laikam trūxt kopdzīvē, jo vienatnē ir jāpiš sev prāts un attiecības, izdomājot visādus pārspīlējumus).
"mums" tas ir starp kuriem mums? (kādas ir iesaistītās personas - es un tu vai es un cita?). kas par vienatni? es nejūtos, ka būtu vienatnē. un es nemēdzu par to ilgi un ar patmīlību domāt, vnk mana politika ir dalīties ar tevi savās domās un dažreiz man ir šādas domas. tas nenozīmē, ka es par to vien domāju.
mana politika ir dalīties ar savu meiteni visās domās, pat tajās, kas varētu tikt uztvertas ar greizsirdību. es negribu spēlēt vecā laikmeta attiecību spēli, kur viens no otra kaut ko slēpj un visi ir apmierināti, jo nezināšana ir salda.
Raxtu no telefona un darbā, ja. Biju drīzāk domājusi "jums".
Man liekas, ka tieši dalīšanās ir tas, ko tu nedati, ja reiz esam šādā situācijā. Kad tev atkal ir radušās kārtējās pretenzijas, man pretī nestāvi tu, bet tavs ego. Es ceru, ka tas nav yas, kas mani vakarā sagaida.
Mēs visi šeit esam ego. Mūsu Zemes personība ir ego. Ego nav slikts, tas ļauj mums pieredzēt šo brīnišķīgo Zemes spēli un galu galā ved mūs uz enerģiju masterību jeb spēju būt radītājam, savas realitātes radītājam un pilnībā izbaudīt to, kam šis Visums ir domāts - radīšanai un šūpošanās iekš tā. Mīlestībai, kas enerģijas valodā nozīmē vnk "pievilkšanās". Atomu daļiņas rotē viena ap otru un Visums turas kopā tikai dēļ šī principa, kas ir mīlestība. Jautājums nav tajā, ka jātiek vaļā no sava ego, bet jāpaplašina tas ārpus sava ķermeņa robežām. Tu neesi tikai tavs ķermenis, tu esi dators tev priekšā, krēsls zem dibena, tu esi otrs cilvēks. Otru pa īstam saprast var tikai faktiski kļūstot par viņu. Tas ir tas, uz ko mēs kā kolektīvā apziņa ejam - mēs apzināsimies savu personīgo individualitāti un vienlaicīgi arī visu kopā - ka mēs esam tas viss.
Un, kad es iegāju bārā un tev savā nevainībā stāstīju to, kas tajā brīdī bija prātā, es nebiju domājis nodarīt kādam ļaunu vai aiz kā speciāli slēoties. Vnk ticēju, ka es varu kā bērns ar tevi dalīties, kas man prātā. Joprojām tam ticu.
Bet es to nevaru, jo tad tu vnk meklē kādu, ar ko tobrīd labāk sarezonēt. | |