es jau mācījos sadzīvot, bet man bija sajūta, ka tas notiek vienpusēji un viņa nemācās sadzīvot ar mani. tad ir 2 iespējas: 1)labprātīgi pieņemt vienmēr pakļautā lomu vai 2)protestēt, censties izskaidrot savas tiesības, bet, tā kā viņa to nespēj dzirdēt, es kļūstu arvien dusmīgāks un galu galā attiecības izjūk, jo pazūd mīlestība un cieņa. varbūt daļēji "viņai vienmēr taisnība", jo viņa ir praktiķe, bet es ļoti nepraktisks, taču arī ar bijušo vīru, kurš arī praktiķis, viņa nesadzīvoja, jo 2 praktiķiem arī ne vienmēr sakrīt redzējums. viņa nav tāda, kas piekāpsies un ļaus savam vīrietim arī sajusties kā vīrietim, pat, ja viņš ir neprakstisks. nemāki būveet pagrabu, tad stāvi pie ratiem un nemaz nemeegjini.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

noteikti ir vēl 3. un 4. iespēja, un katra diena ir citādāka. būtu tomēr forši, ja tu figurētu kā tēvs, pat ja jūs neesat pāris. palīdzētu bērnam, atbalstot māti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nemāci citiem dzīvot

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir kas man besī, var jau būt, ka sikbojam savādāk, bet ne jau tā ka noliek visu pa punktiem, no punkta a - z

(Reply to this) (Parent)

nedirs, es diskutēju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā tad tu vari diskutēt, ja neesi cilvēks pats par sevi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ti. - kaut kāda eižena simbioze

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent)