| |
[Sep. 11th, 2034|06:02 am] |
|
Es redzēju sapnī, ka es nositu savu tēvu ar krūzi. Man bija līdz kaklam, ka man pārmet viskaut ko, kas piemīt viņam pašam. Un tad es iegāju virtuvē ar kafijas krūzīti rokās, man jau bija nojausma, ka tas labi nebeigsies, bet man arī nebija vairs spēka būt pazemīgam un klausīties, kā viņi mani aprunā un grib izmest no mājas. Sekoja nestiprs sitiens ar krūzīti pa pieri un viņš uzreiz zaudēja samaņu (viņš bija piedzēries). Es nolēmu, ka to varētu pasniegt kā nelaimes gadījumu. Kaut kāds aparāts uzrādīja, ka plaušas nedarbojas. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2034|11:49 am] |
|
Makss iemācīja man labu iepazīšanās frāzi. "Es esmu karsts kā oglīte. Jo tu esi skaista". Es to jau izmēğināju, tas viņai likās smieklīgi. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2034|09:58 pm] |
Iedzēru vīnu, uzpīpēju vienu dūmu, tad braucām vakariņās un vienīgais latvietis sāka visiem stāstīt Čaka Norisa jokus, piemēram: Čaks Noriss ir savas mātes māte. Čaks Noriss no rītiem modina modinātājpulksteni. Čaks Noriss guļ gaismā, jo tumsa no viņa baidās.
Tad es vnk kaut kur aizpeldēju. |
|
|