| |
[Apr. 14th, 2034|12:06 am] |
Bet nu jā. To pēdējoreiz, ko mēs tusējām kopā - man likās, ka mēs labi pavadām laiku, bet viņa taču visu laiku runāja par to, ka ir nelaimīga. Ka kaut kur zāle ir zaļāka - Indijā, Izraēlā. Kaut kur ir kopienas un bezrūpīga dzīve. Viņai taču ir nopietnas problēmas, un kaut ko tur ironizēt vai izteikties, ko domā vai kā ir - tas ne pie kā nenovedīs. Man viņa patika, jo bija jautra un priecīga. Bet viņa tāda vairs nav. Aiziegtā medicīna vairs nav pieejama. Ir ļoti grūti būt kopā ar slimu cilvēku, es to nespētu. Es būtu no viņas izšķīries jau sen ar lielu blīkšķi. Ir cilvēki, kuriem nevar palīdzēt. Kā teica Agnese: runājot ar cilvēkiem, kas ir depresijā un kas visu laiku domā, cik viss ir slikti, viņiem drīzāk tiešām būtu atrasties tajā Saulē nevis šeit. Jo tad viņi vismaz neradītu (ar savu domu spēku) sev sūdainu realitāti.
Bet es gribu, lai viņa zin, ka viņas draugi viņu mīl un viss būs labi, es tikai esmu cilvēks un biju vīlies, ka viņa nepieņem nevienu manu padomu un vēl saka, lai es viņai nedodu padomus, tāpēc sāku runāt "muļķības". ; ( <3 |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2034|10:04 am] |
|
Dvīņu liesma teica, ka šis vnk ir tāds periods, kad viss ir emocionāli ļoti saasināts un līdz galaktiskajam vilnim (vasaras saulgriežos?) tas tikai pastiprināsies, cilvēki kļūs arvien apjukušāki un emocionāli eksplozīvi. Viņai pagājušonakt bija sapnis, ka es viņu mēģinu nogalināt, bet pēc tam iegrūžu aukstā vannā un saku: "Še tev tavas rozes!" |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2034|02:40 pm] |
Bet dvīņu liesmai ir taisnība, tā ir viņu problēma. Ir tā, ka nevienam nav ieteicams būt kopā ar meiteni, kurai ir psiholoģiska rakstura problēmas, jo viņa tevi vilks lejā, bet tu nevarēsi viņu izārstēt. Un līdzīgi arī - nevienam nav ieteicams pārāk emocionāli investēt draugos, kuriem ir šādas problēmas, jo skaidrs kā 2 + 2 = 4, ka tu nevarēsi viņus izārstēt, bet viņi tevi vilks lejā. Un, ja tu uzstāsi uz to, ka tev VAJAG PALĪDZĒT, tas beigsies nevis ar "paldies", bet ar to, ka tevi apsaukās un sitīs pa seju. Lai katrs pats risina savas problēmas, šī dzīve ir vilciens, kurā tu vai nu ielec vai paliec malā, bet neviens nav zudis uz mūžiem.
Tāda ir organiskā patiesība. Dzīvie koki netērē laiku, lai "glābtu" mirstošos kokus, jo īpaši, ja mirstošie koki šo palīdzību nemaz nav lūguši. |
|
|