Mēļo, ka īsts vīrietis paņem savā paspārnē apkārt esošos cilvēkus, it kā tie viņam piederētu. Un, kad cilvēks vada savu realitāti, viņam ieder visi, kas ir viņa realitātē. Un vina atbildība ir tos iztulkot gaismas valodā - tāds un tāds ir traumēts, apmaldījies enģelis. Un tad viņš arī kļūst no dēmona par eņģeli, grib viņš to vai nē. Apzinās vai nē. Kaut kā tā.