Mana pirmā emocija šajā dzīvē attiecībā uz kristietības dievu bija bailes. Kad man bija kādi varbūt 12 gadi, es (uzaudzis ateistu ģimenē) izlasīju savas kristīgās vecāsmātes pierakstītos kāda mācītāja sprediķus. Tie bija ortodox konservatīvās kristietības sprediķi par elli un vienīgo ceļu. Un tad es iedomājos: Un ja nu tā ir patiesība? Un ir tikai viens ceļš (Jēzus) un viss cits ved uz elli. Šķiet, ka tajā dienā es noticēju Dievam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā tā tā smadzņskalošana strādā - uz bailēm.

(Reply to this) (Parent)