Hm man kāreiz tādi kas mani apstrīd liekas interesantāki par tādiem kas jūsmīgi piekrīt

(Reply to this) (Thread)

Man arī. Bet man neliekas inteneranti tie, kav vnk apsaukājās un, ja tu runā ar viņiem kā ar cilvēkiem (kā laipns rietumeiropietis runātu ar izvarotāju no Afganistānas), viņu apsaukāšanās pastiprinās (Afganistānas izvarotājs iedot laipnajam rietumeiropietim pa galvu, mēğina izvarot vai aplaupīt). Tad tu saproti, ka ar dažiem cilvēkiem nevar būt laipns. Daži cilvēki ir cēlušies no shit hole valstīm (vai shit hole bērnības) un ar viņiem tā nevar. Lai gan droši vien jau, ka viņi tikai meklē mīlestību (kas ir vairāk nekā formāla laipnība), bet manī diemžēl nav TIK daudz mīlestības.

(Reply to this) (Parent)

Plus viņi nekā neargumentē savus viedokļus un tas ir supergarlaicīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

okej ja nav argumentācijas tad nav interesanti

(Reply to this) (Parent)

Un kādā brīdī tev nāk atklāsme, ka ne visi fano par diskusijām, loğiku vai filosofiju, ir cilvēki, kas vnk fano par savu emocionālo sāpju uzgrūšanu citiem. Ir gandrīz neiespējami tādus cilvēkus mīlēt, tomēr paradoksāli, ka tikai tīra mīlestība viņus izmainītu. Kā krupja nobučošana, lai tas pārvērstos par princi.

(Reply to this) (Parent)