Un kāda ir tava versija - kāpēc tas tā ir?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Apgalvot, ka nekam nav jēgas, ir diezgan smieklīgi, bet...
Jāteic, ka lielā mērā esmu neapmierināt ar to kā pašreiz ir iekārtojusie mana dzīve, un dažādu "augstāku" spēku (sava slinkuma, nepabeigto mācību, absurdās pienākum apziņas) ietekmēta tajā neko nemainu. Bet pāri visam - nogurums no dzīves. Visai ātri esmu kļuvusi veca.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu varbūt tas saistīts ar to, ka mēs tomēr esam iemesti šajā pasaulē bez prasīšanas.. (kā The Doors dziesmiņā in this world we are thrown). Prāts gan ir iemācījies kautkā sasaistīt un klasificēt no ārpuses ienākošos impulsus, apvienojot tos arvien augstākās abstrakcijas pakāpēs, tomēr tā pa īstam noticēt visa notiekošā reālumam tam tā arī nav izdevies. Atbilstoši arī nav skaidrs, kāpēc šādā pasaulē būtu kautkur jāvirzās vai uz kautko jātiecas. Apmēram kā biljardā - kamēr bumbai trāpa citas bumbas, tā kustās, bet kam jānotiek, lai bumba pati iekustētos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Liktenis ir sods."

Tur tā sāls, ka kustība pati no sevis nerodas, nepieciešams kāds virzītājspēks. Manuprāt, lielu daļu cilvēku iekustina ambīcijas, griba un nenoliedzami arī bailes. Es savā darāmo darbu sarakstā aprobežojos ar dažām nenoteiktā vēlmēm. Nav izteiktas vēlmes pašapliecināties, drīzāk esmu tendēta uz pašiznīcināšnos, bet atrast tam pamatojumu nav viegli. Izznāt sevi, izslēdzot savu viedokli un domas, vēl neprotu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tu tici determinismam? man jau liekas, ka deep-down tomēr eksistē brīvā griba, kuras lēmumiem nekāds dziļāks pamatojums vairs nav vajadzīgs (jo tad jau tā vairs nebūtu brīva).. iespējams, ka tās bumbas kādam ir jāiekustina, bet tās pašas var izvēlēties uz kuru pusi ripot.. piemēram, vienmēr, kad padodos bailēm (kas pašas par sevi ir tikai impulss) vai tās pārvaru (retāk:), man ir sajūta, ka tur beidzot parādās īstais Es, no kura noslēpties nekā nav iespējams, ka būt gļēvam vai drosmīgam tomēr ir paša izvēle.

sorry, pārlasīju un sapratu, ka nav īsti pa tēmu, bet slinkums kautko citu izdomāt.. letarģija :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, man gribētos ticēt, ka katrai lietai ir savs cēlonis, līdz ar to arī sava viet, nozīme un jēga šajā pasaulē, bet izvēle ir katramu un vienmēr. Vienīgi ikdienā filozofija tiek nostumta maliņā, un izvēle tiek izdarīta netikai no sevis, bet apkārējo apstākļu ietekmēta, un bieži tā nav ne pareizākā, ne arī pieņemākā (parasti vieglākā), bet izvēle ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ikdiena varbūt arī būtu labākā vide, kur to filozofiju likt lietā.. neko nedarot jau viss automātiski pārvēršas ikdienā

(Reply to this) (Parent)