nu jau nu. par ko tad?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ierūsējums... tā kā vecām eņģēm :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pag, es visu laiku šādā stilā vāvuļoju?.. :-\
btw, es par to esmu nedaudz domājis - ka iespējams šī vēlme šādā stilā reizēm domāt (nu tur atcerēties vecas mīlas un nobirdināt kādu asaru) ir kautkāda fundamentāla mana personības sastāvdaļa, ka to paņemt nost jau nozīmēs vispār vairs nebūt sev pašam (jeb cilvēkam, kā es to iztēlojos)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nea, es tagad vāvuļoju :)
sajūtas, ka dzīve kaut kur aiziet un es esmu mēbele, iesūnojusi atkal 4ās sienās. kaut kāda ikdienas rutīna, no kuras ne atkratīties.
atmiņas - tas viss ir $ūds :) galvenais ir šis mirklis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nez, man ne īpaši izdodas dzīvošana mirklī (kā to māca SOHO un tamlīdzīgas grāmatiņas), nevar tomēr noliegt arī ilglaicīgu realitāti.. vērtība jau būtu nevis aizmirst, bet spēt uz atmiņām paskatīties ar jaunu skatu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ilglaicīga realitāte?.... ilūzija.

(Reply to this) (Parent)