| |
[May. 7th, 2009|03:55 pm] |
| [ | Current Mood |
| | annoyed | ] | Reizēm dzīve šķiet tik sasodīti garlaicīga, tik iestrēgusi.. un nekas nevar izsist no šīs mirkļa sajūtas, no šī derdzīgi aprobežotā pasaules skatījuma. Nākas vien izciest šo brīdi, ļaut laikam ritēt uz priekšu un kāds nākamais notikums kā vilnis jūras krastā aizskalo šī brīža drūmo klātesamību |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/166756/2500) | | From: | tvarj |
| Date: | May 7th, 2009 - 04:04 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
es shobriid juutos liidziigi. tikai liekas viljnja nemaz nebuus. buus tikai sasmacis seklums.
Tas arī ir šīs situācijas paradokss, ka liekas - viļņa nebūs, nekas nevar būt citādi kā ir. Var itkā mēģināt filozofēt par augstām lietām, mēģināt visā saskatīt nezin kādu brīnumu, bet tajā pašā laikā redzēt tikai pilnīgi parastas, iegrožojošas situācijas, apnicīgus ikdienas rituālus, tādu bezgalīgu kārpīšanos no vienas problēmas līdz nākamajai.
Smagākajos brīžoz es šādas izjūtas cenšos nogulēt. Visai muļķīgi, jo tas tikai samazina iespēju, ka kaut kas varētu mainīties, bet jāatzīst, aizvadot nedēļu praktiski neizrāpjoties no gultas, nav bijis iemesls to kā īpaši nožēlot. Pietiek jau ar šādu apātisku stāvokli, kas pats par sevi ir nožēlojams.
Jā, un vēlme saskatīt visā kaut kādu jēgu, lietderību vai nepieciešamību padara visu tikai sarežģītāku.
| |