es shobriid juutos liidziigi. tikai liekas viljnja nemaz nebuus. buus tikai sasmacis seklums.

(Reply to this) (Thread)

Tas arī ir šīs situācijas paradokss, ka liekas - viļņa nebūs, nekas nevar būt citādi kā ir. Var itkā mēģināt filozofēt par augstām lietām, mēģināt visā saskatīt nezin kādu brīnumu, bet tajā pašā laikā redzēt tikai pilnīgi parastas, iegrožojošas situācijas, apnicīgus ikdienas rituālus, tādu bezgalīgu kārpīšanos no vienas problēmas līdz nākamajai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smagākajos brīžoz es šādas izjūtas cenšos nogulēt. Visai muļķīgi, jo tas tikai samazina iespēju, ka kaut kas varētu mainīties, bet jāatzīst, aizvadot nedēļu praktiski neizrāpjoties no gultas, nav bijis iemesls to kā īpaši nožēlot. Pietiek jau ar šādu apātisku stāvokli, kas pats par sevi ir nožēlojams.

Jā, un vēlme saskatīt visā kaut kādu jēgu, lietderību vai nepieciešamību padara visu tikai sarežģītāku.

(Reply to this) (Parent)