Pielieku pūles arī nebūt apjukušai, kas arī izdodas arvien vairāk, bet dienas beigās, miegot ciet, ir sažņaugta roka

Kaut kāda nestabilitāte, bet tur es cenšos atrast vēl noteiktāku vietu, milimetrs goal

Mēs esam nākamā paaudze, kas viens pēc otra sāksim nomirt.

Vai man nav no sevis bail? Ne-a, vairs nē, izņemot atsevišķus.

Sods 40 jevro

Apakšējā dzivoklī izveidotās veču komūnas smiekli katru vakaru skan kā aļņu kakas.

Jā, dārgie pākšu draugi, esmu darījusi daudz neprecīzu lietu, bet jūs uzbrukāt pēkšņi, pa durvīm iegailot iekšā savu reto slimību, tāpēc es sēdēju un skaitīju mantrī "nekad es nebūšu rets, nekad rets, rets", tāpēc es mežonīgi dzēru šķidrumu, sēdēju un dzēru līdz riteņa riepa pārplīsa, un pasaule uznāca parasta. Kurš vispār brauc bez tiesībām? Tā nebiju es, bet kurš tagad zinās, kad zirnis aiz restēm, tai retajā pasaulē viss ir zināms. Tas neskaitījās ne tad, kad ar zābaku iekāpa acī, ne tad, kad teroristu uzbrukums tika attaisnots ar manu neelastību pielāgoties krusai mierīgo iedzīvotāju skavās. Pārnāks mājās zirnis, būs slapjš un vienkārši apaļš, un prasīs reta stāja, bet kāpēc tu streb, bet kas aiz nāras? Nekas tur nebūs, nekad rets, vairs rets. Visas manas mīļākās vienkāršās formas nāks atpakaļ.

Noņēmu ģipsi, nosvinēju ar rukolām. Pēda ir kustīga, mana mazā līdaciņa. Divi mēneši, tagad, kad drīkst, pateikšu, ka man tas bija nedaudz grūti, turēt emocionālo stāvokli, simto reizi lēkājot pa māju, aiznesot to, atnesot to, paņemot to, noliekot to, tur, te, to, aizlekt uz bērnudārzu (man dzīvē veicas, jo bd tik tuvu), atlekt atpakaļ un mos īsu brīdi paraudāt, no otras puses, baigā atpūta, bet nu nez, vairāk arī nepavilktu. Sveika, kāja, esi atpakaļ, tu man esi vajadzīga.
Kļūda, iespējams, bija varonī iet uz veikalu un jūru, nezināju, ka vēlāk spiediens par lielu rokām izrādīsies iekrāts, bet tas gan jau aties.

Es to nedaru speciāli, bet atsitu nelauztās pēdas pirkstu, protams, zilu, un gribu tagad pagulēt.
Liekas, ka lauzts, kāpēc gan lai tā nebūtu.

Šorīt izveidoju doc uz desktopa ar nosaukumu Plaukstas vingrinājumi. Tagad man bail no operācijas rokai, bet es noteikti pārspīlēju, lai gan besī katru rītu pamosties ar diviem pirkstiem, kuri ieķeras un nelokās, un nepatīkami smeldz, un vienu, kurš tirpst, un vispārēju tirpšanas un pavājināšanās sajūtu plaukstā, kā arī rokas bicepsā un tricepsā.