Oj uzmetos gleznai virsū un samīcīju tā ka krāsa sadrumst audekls atdalās, bļāvu uz māti un brāli nez kur tad māsa kompānijā. Pamodos mutuļojošu sirsnu, labā ziņa - vismaz biju kaut ko uzgleznojusi. Bet kāpēc tā jādusmojas, čileks

Atvainojiet ļoti, bet kam gan vēl mēs varētu sūtīt lielāku mīlestību, nekā sev?

U saka, ka es labi smaidiņus protu zīmēt.

Šis "notīri ātri man šo gleznu" (par brīvu, senu dzimtas iesaistes barteri vai vienalga ko, man vienalga) jau ievilcies uz nedēļām, kārtējo reizi darīt man nav ko, lai gan es pat studijas šogad nepabeidzu, jo nevarēju sev palīdzēt. Netīrās, esmu nezincik sastāvus jau izmēģinājusi, ar vienu tīrās, bet ne tā, kā vajag. Vakar iztērēju benzīnu, braucot pakaļ šķīdinātājiem, kas nekam nederēja, sāp.

Aptuveni 2 nedēļas prieka bija, bet nupat divu dienu laikā viegli nemanāmi pazaudēju savu labo ievu, kas šovakar noveda pie trauksmes, vēl parādījusies bungošana ausīs, kas tas tāds. Nekas, sagrozīšos atpakaļ, jo šis ir alises pārdzīvojums, neko skaidri neredzu.

Lūdzu, atsāciet sūtīt tulkojumus, septembrī visa nauda būs beigusies. Stroikā arī nav vakance.

Brīžiem nobrīnos, cik labi un vienkārši jūtos, un patīkami ar cilvēkiem būt kopā, bet tad kāds atkal sagrib sasmērēt pelnus sejā, nu, ziniet, apmēram tā, pēc tam, kad diena aizvadīta par sevi un citiem priecājoties, atbalstot, un par tevi priecājas, tev piezvana anonīmas valsts prezidents un pasaka, cik stulba un slikta esi.

Viļakā atkal bija brīnišķīgi, bija labas gleznas, viņi visi tur māk dziedāt un spēlēt akordeonus, un draudzēties, un es arī korī klusi nodziedāju vienu dziesmu lietuviešu valodā par, laikam, sliktu alu, kas nav pašu alus, un to, ka pie mums tāpat ir siltāka vietiņa nekā tur, un tā es arī tagad jūtos (par vietu), kad esmu mājās.
Bet alkohols noteikti ir veca kaka, kādus 4 mēnešus praktiski tikai pa retam kādu alu iedzēru, bet vakar beigās salūzu, ja nebūtu šis bijis, šodiena būtu labāka un varētu vairāk padomāt, un kāds cits šodien, iespējams, nepadomātu, ka to vien daru, kā dzeru un neko sakarīgu nedaru, un neviens vsp manā ģimenē nestrādā un nekad nav to darījis aut of kontekst. Bet man ir jāvar atsevišķa veida implicētai info vispār nedot uzmanību, kāpēc es to vēl daru, drīz nedarīšu.

"[..] Tādēļ, vēlreiz ir jāuzsver lietpratīgā izvēle izstādes nosaukumā par kopplānu ņemt kriticismu un to risināt negaidīti saistoši"
Katru reizi, ieraugot kādu rakstu par mākslas akadēmiju, man paliek slikti, vai nu man ir kāda neatrisināta problēma, vai arī es gribu smaržot pienenītes.

https://youtu.be/Dijb-zouJd8