Gandrīz trīs stundas jānosēž rindā, lai uzzinātu, ka trūkst viena papīra. Tas nekas, ka tāds jau tika iesniegts iepriekšējā iestādē, un tas nekas, ka bez tāda tu tīri fiziski līdz šodienas papīru iesniegšanai nemaz nebūtu varējis tikt, un tas nekas, ka teorētiski visām valsts iestādēm ir kopēja datubāze. Tas tāpat nevienu, izņemot tevi pašu, neinteresē.

Nu i neko. Toties beidzot tiku līdz mākslinieku bodei, kurā atstāju gandrīz pusi maciņa satura. Ouboi, ouboi. Vēl lielāki prieki būtu tikai tad, ja vīra kungs pēc savām radošajām izpausmēm iztīrītu otas, bet nu visu jau nevar gribēt, vai ne.