Gribētos tā kā pagulēt, bet vēl joprojām nekādi nespēju nomierināties par to sasodīto angļu valodu, %^*%^&%$%$%^&!!!!!!!eleventy1!
Iekšas vārās, acis šķiļ zibeņus, balss niknumā aizlūst, un vēl čupa visādu poētisku stulbību par dusmu tēmu; ja ar to, kas manī šobrīd darās, varētu uzvārīt ūdeni, tuvējais Ķīsītis jau sen būtu izkūpējis.
Tik nikni uz saviem augstpapēžiem tipināju mājās, ka apkaimes tantuki aš apstājās, pakaļ noskatīdamies; būtu slājusi modeles cienīgiem soļiem, bet takš miņuki kustības ierobežo, ka tā tik vien tramvajā varu iekāpt. (Skaistums prasa upurus, un viss tāds.)
Ugh.

In other news - I'm a good wife, I buy cookies for my husband.