Pirmkārt, laikam jau jāsāk ar vairāk vai mazāk publisku atvainošanos visiem, kurus mana apprecēšanās ar nevienam-neko-neteikšu elementiem ir aizskārusi. Nebija tā ne domāts, ne gribēts, bet ko nu tur vairs izmainīsi. Vairs tā nekad nedarīšu.

Otrkārt, šāds laiks šausmīgi izlaiž. Bija tādi plāni par visu, kas šodien jāizdara un kur šodien jāaizbrauc, a te pēkšņi, pa logu paskatoties, nāk atklāsme, ka var taču piezvanīt, da i vispār - nekas nenotiks, ja arī aizies tikai rīt. Peh.

Un treškārt, no sazin kurienes ir izlīdusi mana iekšējā supermodele, jo pēdējā laikā baismīgi gribas vislaik fotografēties. Tas nevar būt uz labu.