Šodien izbraukājos kā riktīgs cirslis, vispirms izgriezu pārāk tuvu priekšā bulkuvāģim, tad stāvplacī gribēju atcerēties, ka atstāju kloķi ātrumā, bet, protams, to aizmirsu un piedarbināju ar specefektiem, un beigās vēl nobijos no viena cita strauja izgriezēja (tā noteikti bija mana šīrīta karmas deva) un noslāpu krustojumā. Labi, ka pie sarkanā. Vot.

A visādi citādi, jābeidz te vienreiz ņurcīties apkārt un jāsāk darīt kaut kas pro.duk.tīvs. Tā, pa nopietnam.