No gredzeniem zaļi pirksti, no rokassprādzēm zilumainas rokas, mati pavisam salijuši, un jau pirmajā darbadienā man sit kanti, aicina vakarā pastaigāties, ar kuģīti pabraukāties un visu tādu. Nu vispār.
Bet visādi citādi ir dikti feini, lai gan tas, ka mani itin bieži gribēs fotografēt, nepavisam nav patīkami, bet ko nu tur daudz.
Vienīgi vēl tas, ka kādā jaukā dienā es kaņešna vietā pateikšu kaņušņa ne tikai pie sevis gurķojoties, bet gan skaļi. Bet nu tie jau tādi sīkumi vien ir.