Jā, nu manējie jau būtībā tieštādpaši; "tas" ir pretdabīgi un pretīgi, un kā tik vēl ne. Bet kad nu tas skāra viņu mīļoto bērnu, viss bija vienkārši brīnišķīgi. Man tikai atlika izdvest vienu vienīgu savas neizteiksmīgās orientācijas pazīmi, un viss, ko dabūju pretī bija: "Ja? Bet mēs ar tēti domājām, ka tev patīk meitenes." :D