Esmu mugurā uzvilkusi milzīgo, siltā frotē košgaišzaļo pidžamu, kājās milzīgās, pūkaini košoranžās čības, klausos thrash metal un jūtos savā elementā. Pilnīgai laimei vēl tikai kaut ko košrōzā vajag.
Nē, labi, jāiet gulēt, citādi nāk visādas žultainības prātā. Un nē, vispār mans optimisms nav nekur pazudis, tik vien kā pielāgojies pareizākai eksistencei.