Turpmāk nezaudējam modrību, domājam līdzi, pievaldam muti un uzmanāmies. Līdz nākamajai reizei, saprotams. Un labākajā gadījumā gan jau vēl nebūs sakrājies tik ļoti, lai izraisītu situāciju Brīvību Villijam apmēros.

Un lai gan šis nav gluži tas, ko biju domājusi, kad čīkstēju par gribēšanu ar kādu dzīvot kopā, tomēr palīdz, un visai krietni. Disciplīna un viss tāds. Būs jāuzjautā valītim, vai viņa nebūtu ar mieru arī pēc savas istabas atgūšanas pirmdienu un otrdienu rītos nākt man ieslēgt lielo gaismu.

Un sekojoši, tieši tāpēc es arī negribu skaļi izteikt to, ko gribu, jo tur nostrādās vecais labais komplikāciju triks. Bet, ja es zinu, ka no tā baidos, vai tas uzreiz automātiski neizslēdz iespēju tam notikt?

Un puse vēl joprojām ir spēkā.