Un iestāstīt sev, ka nemaz negribu, ar katru reizi kļūst arvien grūtāk.
Bet lai jau; kamēr vien beigu beigās izdodas, viss ir [šķietamā] kārtībā. Tāpēc šovakar atļaušos dzīvot vienaldzīgi, rūpēšos par slimnieku manā gultā, virtuvē atstāšu drupačas uz galda un tējas krūzes izlietnē un nakts vidū baidīšos no skrāpēšanās gar istabas palodzi.
Un rīt viss būs atkal pa vecam, nomazgāšu traukus, satīrīšu galdus, tikšu galā ar izmazgāto veļu, sagaidīšu mājās vecākus un klausīšos viņu pukstos par to, ka atkal esmu melnus matus nokrāsojusi.