Un vēl man tomēr sasodīti patīk tas, ka kaimiņienei ledusskapja plauktiņā stāv tikai paciņa 0.5% biezpiena, paka 0.5% piena un trauciņš cikturgraudu jogurta.
Toties manā plauktā dzīvo padsmit olas, no kurām es pārīti regulāri sacepu vakariņām, čupa biezpiena sieriņu, pusotrs trauciņš kausētā siera, vairāki trauciņi jogurta krēma, burciņa plūmju ievārījuma un paka 3.5% piena (jo treknāku manā tuvējā bodē nevar dabūt).
Un sienas plauktā blakus viņas pusei, kur atrodas tikai tās bezgaršīgās rīsu/kaut kādu tur graudu maizītes-ne maizītes (lai nu kas tie veidojumi arī nebūtu), es apzinīgi nolieku šokolādē glazētu cepumu paciņas, šokolādes konfektes un šokolādes brokastu kraukšķus. Varbūt sīkumaini, bet patīkami vienalga.
Un vēl es pat savās augstpapēdenēs tipinu pa kāpnēm, kamēr tā otra persona, kas apmēru ziņā ir vienlīdzīga vismaz pusotram manam rumpītim, uz ceturto stāvu brauc liftā. Un tad vēl brīnās, ka jādzīvo no pusprocentīgas pārtikas.