Sēžu autobusā un auklēju savu čipsu bundžu, lai nenokrīt, un atcerējos, kā reiz Jelgavas katoļu baznīcas vidū, skaistās, lielās, ļoti akustiskās Jelgavas katoļu baznīcas vidū man no kabatas izkrita stikleņu pilns plastmasas bundulītis un, protams, izbira teju vai divu metru rādiusā. Ak, tie skatieni, kas man tika veltīti, kā gan es varēju ko tādu aizmirst.

Vēl sakarā ar to pašu dakšiņas-pirksta incidentu; izrādās, ka trauma tikusi arī otrai rokai - kreisās plaukstas vidū visai izteikts zilums. Nekad nebūtu domājusi, ka arī plaukstu var nozilināt, bet re, katru dienu uzzinu ko jaunu.

Un šovakar zemeņu lauka vietā man ir zemeņu trauks. Nemaz ne slikta alternatīva.